Atdzejai, lai arī tā veido vien nelielu daļu latviski tulkotās literatūras, pienākas īpaša vērība, jo dzeja ciešāk par citām literatūras formām ir piesaistīta valodai, kurā tā sarakstīta. Lai noskaidrotu, ko nozīmē dzeju pārnest no vienas valodas citā, no kurām valodām latviski neatdzejojam, bet vajadzētu, kāda ir atdzejas jēga un kāds atdzejai sakars ar politiku, dzejnieks Roberts Vilsons uz sarunu aicina trīs literātus, kas dažādās lomās strādā ar atdzeju: Raimondu Ķirķi, Madaru Gruntmani-Dujanu un Denu Dimiņu. Pārraides producente – Baiba Nurža.
